«МАЗ 279540 (В894РК64)» | Саратовская область
«МАЗ 279540 (В894РК64)» Имущество является предметом залога ПАО «СБЕРБАНК РОССИИ». Ознакомление с порядком, сроками и условиями продажи имущества осуществляется в рабочие дни по предварительной записи по по телефону: 89505600758, а также по электронной почте: [email protected].
Регион: Саратовская область
Категория: Грузовой и комм. транспорт.
Начальная стоимость: 502 920,00 RUB
Размер задатка: 10% от цены на интервале
Общая информация:
«МАЗ 279540 (В894РК64)»
Имущество является предметом залога ПАО «СБЕРБАНК РОССИИ».
Ознакомление с порядком, сроками и условиями продажи имущества осуществляется в рабочие дни по предварительной записи по по телефону: 89505600758, а также по электронной почте: [email protected].
- Лот на ЭТП
- Торги на ЕФРСБ
- Объявление на ЕФРСБ
Наименование: Акционерное общество «Юридическая фирма «Доктор права»
ИНН: 6658399089
ОГРН: 1116658025538
ФИО контактного лица: АО «ЮФ «ДОКТОР ПРАВА»
E-mail контактного лица:
tan@doctorprava.
ru
Телефон контактного лица: 8-950-56-00-758
Лоты организатора
Фамилия, имя, отчество: Верховцева Юлия Сергеевна
СРО: НП «Центральное Агентство Арбитражных Управляющих»
Адрес электронной почты: [email protected]
Номер телефона: 89104064741
Порядок оформления участия в торгах, перечень документов участника и требования к оформлению:
Заявки на участие в торгах подаются в электронной форме посредством системы электронного документооборота на сайте в сети Интернет по адресу: http://bankrupt.alfalot.ru/
Порядок и критерии определения победителя торгов:
Право приобретения имущества должника принадлежит участнику торгов по продаже имущества должника посредством публичного предложения, который представил в установленный срок заявку на участие в торгах, содержащую предложение о цене имущества должника, которая не ниже начальной цены продажи имущества должника, установленной для определенного периода проведения торгов, при отсутствии предложений других участников торгов по продаже имущества должника посредством публичного предложения.
В случае, если несколько участников торгов по продаже имущества должника посредством публичного предложения представили в установленный срок заявки, содержащие различные предложения о цене имущества должника, но не ниже начальной цены продажи имущества должника, установленной для определенного периода проведения торгов, право приобретения имущества должника принадлежит участнику торгов, предложившему максимальную цену за это имущество.
В случае, если несколько участников торгов по продаже имущества должника посредством публичного предложения представили в установленный срок заявки, содержащие равные предложения о цене имущества должника, но не ниже начальной цены продажи имущества должника, установленной для определенного периода проведения торгов, право приобретения имущества должника принадлежит участнику торгов, который первым представил в установленный срок заявку на участие в торгах по продаже имущества должника посредством публичного предложения.
С даты определения победителя торгов по продаже имущества должника посредством публичного предложения прием заявок прекращается, а торги по лоту признаются завершёнными.
Срок и порядок подписания договора купли — продажи:
Договор купли-продажи заключается с победителем торгов в течение 5 дней с момента получения победителем предложения о заключении договора, при уклонении от подписания внесенный задаток не возвращается
Сроки уплаты покупной цены по итогам проведения торгов:
Покупатель производит оплату за вычетом суммы внесенного задатка в течение 30 дней на счет Должника в соответствии с договором купли-продажи по следующим реквизитам: АО «Консар» (ОГРН 1116450011501, ИНН/КПП 6452095104/645201001, Р/с 40702810756000004902, БИК 043601607, Банк ПОВОЛЖСКИЙ БАНК ПАО СБЕРБАНК, Корр.
счёт 30101810200000000607.)
Участвовать в торгах
Профессиональные брокеры с многолетним опытом участия в торгах бесплатно проконсультируют вас и предложат самый выгодный вариант участия в торгах.
Гарантированное участие в торгах без ЭЦП, консультирование и сопровождение на всех этапах сделки:
дистанционный осмотр имущества, помощь в составлении запроса организатору, проверка на юридическую чистоту, снятие ограничений.
Коновалов
Максим Владимирович +7 (915) 616 07 21 [email protected]Ливиева
Мария Игоревна+7 (915) 616 06 40 [email protected]
Краюшкин
Игорь Александрович+7 (915) 616 04 36 [email protected]
55512912408Д Стремянка МАЗ-5336,5551 рессоры задней L=620мм,М27х2мм ЛЦ — 5551-2912408Д 5551-2912408
РаспечататьГлавная Запчасти для наших машин и тракторов
3
1
Применяется: МАЗ, МЗКТКод для заказа: 279540
Добавить фото1 780 ₽
Дадим оптовые цены предпринимателям и автопаркам ?
Наличные при получении VISA, MasterCard, МИР Долями Оплата через банк
Уточняем
ДоставкаУточняем
Доступно для заказа — 3 шт.
Данные обновлены: 24.07.2023 в 11:30
- Все характеристики
- Отзывы о товаре
- Вопрос-ответ
- Аналоги
- Где применяется
Сообщить о неточности
в описании товара
Ходовая часть Ширина, м: 0.15 Высота, м: 0.
05 Длина, м: 0.65 Вес, кг: 5.74 Код ТН ВЭД: 7318190009 Отзывы о товаре
Вопрос-ответЗадавайте вопросы и эксперты
помогут вам найти ответ
Чтобы задать вопрос, необоходимо
авторизоваться/зарегистрироваться
на сайте
Чтобы добавить отзыв, необходимо
авторизоваться/зарегистрироваться
на сайте
Чтобы подписаться на товар, необходимо
авторизоваться/зарегистрироваться
на сайте
Diana Zande: atbalsts, ko spēj sniegt berni, ir milzīgs spēks
Arvien vairak ir cilvēku, kuri pieņem lēmumu, ka viņu ģimenē bērnu nebus, un ikdienas novērojumi liecina, ka tā nebūt nav trucīgākā sabiedrības daļa. Tikmēr trauksmainajās diskusijās par demogrāfisko krīzi, pabalstiem un nodokļu atlaidēm netbildēts paliek jautājums – ko varam darīt, lai jauni cilvēki Latvija ne tikai varētu atļauties, bet ari vēlētos uzņemties rūpes par vairākiem bērniem un kuplās ģimene mūsu vidu justos labi. Pirms sarunas teicāt, ka nav pētījumu, uz kuriem atsaukties, lai spriestu, kāpēc dzimstība Latvijā ir tik zema. Šajā sakarībā atminējos 2013. gada veiktu daudzbērnu ģimeņu aptauju. Uz jautājumu, kāds atbalsts tām noteikti būtu nepieciesams, 73% aptaujāto ģimeņu atbildēja – pozitīva sabiedrības attieksme. Tā bija trešā visbiežāk minētā Prioritāte pēc nodokļu atlaidēm un brīvpusdienam skola. Acīmredzot kuplas Latvijas ģimenes ikdienā mēdz saskarties ar negatīvu sabiedrības attieksmi, kas dažkart ir grūtak pieņemama realitāte neka materialas grūtības.
Manuprāt, šādi aptaujas rezultāti aplieca to, ka mēs ka sabiedrība daudzos jautājumos esam ļoti krasi, strīdīgi un kašķīgi – tādas argrupas veidojoši, nodalam citādi domājošos. Šeit esam mēs, un tad ir tie citi. Tas jau attiecas ne tikai uz daudzbērnu ģimenēm, bet citādi domājošajiem vispār. Arī jautājumi par homosexualitāti parada, ka ne vienmēr esam labvēlīgi pret citādo. Un ģimenes ar daudziem bērniem bieži vien iekrīt shajā citādo, atšķirīgo statusā.
Jā, viss, ko teikšu, ir manis pašas gūta pieredze un pardomas. Nav noslēpums, ka man ir pieci bērni, un domāju, ka nekas jau diži nav mainījies no tā laika, kad ar trīs maziem berniem mēģināju iekāpt autobusā – viens berniš sešgadīgs, otrs divgadīgs un vēl trešais – pusgadīgs. Regulāri kāds man teica: «Kur tu brauc ar tiem bērniem? Kur tu lien? Piedzemdējusi! Pati gribēji! Sēdi mājās!» Даудз ретак дзирдею: «Чик яуки! Трис бернини! Лудзу, маминь, эжиет па приекшу!»
Droši vien arī šodien daudzi vecāki, kam ir tris, četri un vairak bernu, ikdienā jūt, ka kads nosodoši paskatās, kaut ko pasaka, un, iespējams, viņi jūtas, ka dzīvo vidē, kur no sabiedrības ir ļoti mazs atbalsts.
Kaut gan realitāte jau tā nav – noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kuri priecājas par bērniem. Taču tad, kad kāds pasaka ko labu, tas neotsver to, ka trīs citi pasaka: «Nu ja, sadzemdējusi». Cilvēki ātrak uztver tos nepatikamos signalus. Neapšaubāmi, bērni bieži vien rada jucekli, haosu un traucē citiem cilvēkiem. Tad tie, kam tas berns kādā brīdī komfortu patraucē, varbūt nepadomajot kaut ko nicīgu ari pasaka. Tie tādi mazie knābieniņi.
Ikdienā bieži var novērot situācijas, ka sabiedriskajā transportā iekāpj grūtniece vai māmina ar bernu ratiniiem. Brīvu sēdvietu nav, pilns tramvajs ar jauniem studentiem, vīriešiem, bet neviens nepieceļas un nepiedāvā palīdzību. Tādi sīkumi, kas tomēr liek aizdomāties, kas mums ka sabiedrībai ir svarīgs un godājams.
Tiec pati galā, vai ne? Protams, mēs esam tāda dzimumlīdzvērtīga sabiedrība – sievietes strādā, brauc ar auto. Pati gribēji grūtniecību, pati tiec galā! Dažreiz var būt tā, ka pārējie neievēro. Ари та вар гадитиес.
Bieži vien esam tā pārņemti ar savām domām, iegrimuši savā telefonā, ka neieraugam. Tomēr, vai tā ir vienmēr? Es domāju, ka daudz biežāk visu redzam, bet neuzskatām, ka tam cilvēkam būtu jāpalīdz.
Man spilgti palicis prātā manas mammas stāstītais par kāda Tadžikistānas režisora iespaidiem, apmeklējot Latviju. Viņa sacīja: «Jūs par daudz milat kapus, bet par maz milat bernus». Nepārprotiet, es uzskatu, ka pagatne ir jāgodā. Taču mēs pārāk maz domājam par rītdienu bērniem, tā vietā vairak par to, kas ir bijis – pāridarījumi, ciešanas. Mūsu valstī ir vairak atceres dienu nekā prieka dienu, svētku par godu ģimenēm un bērniem.
Nāk prātā kādas citas Kaukāzu tautas – azerbaidžāņu – teiciens: «Mājas rota ir berni, bet galda rota – viesis». Šīs tautas nebūt nedzīvo bagātībā un particībā, bet berniem un viesiem vienmēr atradīsies gan laiks, gan vieta, gan cienasts.
Jā, uz cilvēku vairak orientētas vērtības. Varbūt tā kaut kādā ziņā drusku ir ari mūsu mentalitate.
Tomēr, ja runājam par to, kāpēc berni nedzimst, тенденции Latvijā īpaši netšķiras no situācijas Eiropā. Es neesmu socialolģe, taču ir zināms, ka šobrīd berni vecākiem dzimst lielākā vecumā. Тас ир нормали. Padomāsim loģiski – pirms 100 un vairāk gadiem ģimenēm bērni bija nepieciesami, lai nodrošinātu darbaspēku. Bērni dzima agros gados, spēka gados. Šodien situācija ir mainījusies un cilveks pieaug vēlāk. Psiholoģijā pat ir ieviests t.s. agrā pieaugušā vecuma posma jēdziens. Pirms 40 gadiem par tādu vēl nerunāja – bija pusaudzis un pieaugušais. Tagad pa vidu vēl agrs pieaugušā vecums jeb jauns pieaugušais.
Kas tad raksturo pieaugušu cilvēku? Darba identitāte, ģimene un berni. Jauno pieaugušo raksturo profesionalas identitātes meklējumi, nenoteiktība, viņš pastavigu partnerību neveido. Un bieži vien, pat ja cilvēks dzīvo labos sociālos apstakļos, bernu radīšana tiek atlikta uz vēlāku laiku, lai noстабилетос. Tā tas ir visā Eiropā, un to var novērot arī citviet pasaulē, kur vecāki salīdzinoši ilgi atbalsta savus jaunos pieaugušos bernus.
Tas agrāk nebija tik raksturīgi. Sabiedrība mainās, un lemums par bērniņu tiek pieņemts vēlāk. Arvien vairak ir cilvēku, kuri pieņem lēmumu, ka viņu ģimenē bērnu nebus. Arī tas ir cienījams ип adekvāts lemums. Tāpat nevar aizmirst, ka ir gimenes, kuras ir grūtības tikt pie bernina. Un vēl, man šķiet, ir diezgan sarežģīti un grūti atrast dzīves partneri. Jauno vīriešu, kas vēlētos uzņemties atbildību, nav nemaz tik daudz …
Ja agrāk bērni bija nepieciešamība, tad tagad izvele kļut par vecākiem saistas ar personisku izaugsmi, prieku, turklāt ļoti dārgu prieku, un sabiedrības attieksme da žkārt ir — ja jau esi ko tādu atļāvies, tad nevajag pīkstēt, ka ir grūti.
Bērns vairs nav nepieciešamība, lai izdzīvotu un varetu uzturēt saimniecību. Es pieļauju, ка vecāki domā tādās kategorijās, cik bērniņus viņi vēlas, nevis cik vajag, lai apstrādātu zemi. Bērns ir tas, ko es velos, tāpēc, ka es gribu bernu, nevis tāpēc, ka bez viņa mājas aizies postā, nebus mantinieka.
Jā, un tā ir dārga atbildība. Sabiedrība, kultūra, ekonomika ir mainījusies, un tas ir normali, ka ģimenē aug tikai viens vai divis berni. Лук! Kaut vai ģimenes biļetes Зоологическая дарза. Ģimene skaitās divi pieaugušie un divi bērni. Tas ir vēl viens mazais piliens, uz ko daudzbērnu ģimenes tik bieži norāda — ja es ar pieciem bērniem eju zooloģisko dārzu un ģimene ir tikai čtri cilvēki, kas tad ir tie parējie? Attieksme, mazās lietiņas ir ļoti svarigas, jo skaidrs, ka, dzemdējot bernu, būtu aplam gribēt, lai valsts apmaksā visus tēriņus.
Valdības deklarācijā iekļauta apņemšanās mērķtiecīgi virzīties uz «trešā bērna politiku», pakāpeniski palielināt «ģimenes valsts pabalstu tādā apmērā, kas veicin ату отра ун ипаши треша ун накама берна дзимстибу». Ministru prezidenta padotībā ir izveidots Demogrāfisko lietu centrs. Tas viss ir apsveicami, bet veids, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai … Šī brīžiem histēriskā ņemšanās par un ap demogrāfiju, šķiet, ja ne gluži pretestību raisoša, tad vismaz kaitinoša .
Nevienam nav tiesību jaunam pārim pateikt – jums gan vajag bērniņu. Tas ir ģimenes lēmums, kad viņiem būs berns un cik. Visi šie jautājumi — «Vai tad jums tiešām vajadzēja to trešo?» vai «Kad tad būs trešais?» vai «Kad tad būs pirmais?», «Ko tad jūs gaidāt?» – pulkstentiņš tik, tik, tik … Tas ir tāds liels spiediens par absolūti intīmiem jautājumiem. Dažreiz, patiešām, tāda presējoša uzruna var izraisīt pretestību. Tā vietā būtu vērts piesaistīt antropologus, ekonomistus, dažādus specialistus un diskutēt, kā sekmēt demogrāfiskos jautājumus, nevis vienkarši iet un taurēt emocionālā stabulitē.
Es domāju, ka svarigi būtu domāt par to, ko mēs varētu darīt, lai cilvēki Latvijā justos labi. Visi cilvēki: latvieši, krievvalodigie, iebraucēji, izbraucēji, veci cilveki, berni, cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Par to jau ir tas stāsts, kā mēs visi kopā šeit emocionali jūtamies. Protams, ka materialais nodrošinājums ir svarigs. Taču ir dabiski, ka cilveks tur, kur ir lielāka stabilitāte – gan ekonomiskā un politiskā, gan drošības ziņā, vēlas laist pasaulē bernus un par to pat nav ipaši jārunā.
Nodokļu atvieglojumi, pabalsti, bernudarzi – tie visi ir arkartīgi svarigi jautājumi, taču es patiešam neesmu dzirdējusi, ka kāds valstiskā līmenī runātu par to, ka ve cāki šeit jutas un kādā veidā nodrošināt psihoemocionalo atbalstu, ja tāds ir nepieciesams.
Jā, tas ir briesmīgi. Tas ir jautājums, par ko patiešām ļoti uztraucos. Piemēram, grūtnieču, topošo vecāku sagatavošanas nodarbības aptver tikai dzemdības, krūts barošanu. Nav nevienas nodarbības par psiholoģisko sagatavošanos vecāku lomai. Par to, ko tā no tevis prasīs, par partnerattiecībām, kad piedzimst berniņš. To jau skola īsti nemāca. Vecāki sagaida to prieku, ko redzam Idealizētajos plakatos, bet tā vietā bieži vien izjūt arkartīgu spriedzi, jo lielākoties tai emocionālajai slodzei jauni cilvēki nav gatavi. Mēs sabiedrībā izvairāmies runāt par nesmukam lietām, ka var but grūti un ir nepieciesams atbalsts. Arī par to jaunie vecāki raizējas – viņi ar savām emocionālajam grūtībām paliek vieni.
Zinu, ka doktora disertāciju aizstāvējāt par pēcdzemdību depresiju. Procentuāli cik sievietes saskaras ar šo problemu?
Пасаулес метанализ, кас ир петиджуми пар петиджум, кури копума 30-40 tūkstošus респондент, норада уз то, ка аптувени 15% sieviešu visā pasaulē pirms un pē cdzemdību perioda izjūt nozīmīgu depresiju. Aptuveni ceturtā daļa meklē palīdzību. Tie, visticamak, ir smagakie gadījumi. Savukart vieglākos gadījumos, kas arī ir traucējosi, palīdzību parasti nemeklē, jo baidas no Stigmas, nosodījuma vai nemaz nav zināšanu, ka šādus sarežījumus atpazīt un ka da ir to ietekme. Gandrīz 11% tēvu piedzīvo šos simptomus. Tas ir ļoti daudz.
Ja šie cilvēki neapzinās, ka viņu izjūtas ir normālas un ir iespējams saņemt palīdzību, bet tā vietā jutas slikti un nekam nederīgi vecāki, tad berns aug ģi menē, kurā vienam vai abiem vecākiem ir nopietni sarežģījumi. Viņiem ir grūti tikt galā ar sevi, bet vēl berns ir jāaprūpē. Tā ir ļoti negatīva pieredze, kas var sekmēt ari izjūtas – nekad vairs, es vairak bernus negribu!
Un vieglākais ceļs bieži vien ir škiršanās, jo partneris vispār nesaprot, kas ar otru cilvēku notiek.
Jā, tas rada arī attiecību problēmas.
Labi, bet daudzi to tomēr sauks par izlaidību. Bērnus audzināt nekad nav bijis viegli. Ar ko tad mūsdienu vecāki tā atšķiras no iepriekšējām paaudzēm?
Ja mēs paraugāmies uz mūsdienu sabiedrību Latvijā, tad šobrīd jaunas ģimenes dzīvo ļoti norobežoti no saviem vecākiem un plašākas ģimenes kopienas. Ка тад биджа аграк? Piedzima berniņš – ģimenē jeb dzimtā Visapkart tuvumā bija citas sievietes, piejama palīdzība, proti, visi viens otram palīdzēja. Šobrīd vecāki visbiežāk vēlas un faktiski ir vieni paši. Un ir tā, ka citi saka: «Jums taču ir veļasmašīna, autiņbikses, kas tad jums par problemām? Mums gan bija grūti!» Tiek uzsvērts materialais nodrošinājums, bet emocionālais atstats novartā.
Tādējādi tās mammas un tēvi paliek ļoti izolēti. Viņi dažkārt nesaņem pat pašu tuvāko cilvēku — savu vecāku – atbalstu, jo mamma pasaka: «Man bija vēl grūtāk. Saņemies!» Savukart plašākā sabiedrībā, ja uzraksti internetā – мужчина ир смаги, es nespēju ar berniniu tikt galā, sieviete dabū ar dūrēm.
Tas ir tas, ko sākumā teicu – mēs kā sabiedrība esam ļoti uzbrūkoša, nosodoša pret citiem, kas nejūtas tā, kā mums šķiet viņiem vajadzētu justies.
Plašāka sabiedrība neaizdomājas arī tad, kad kartējā sieviete kopā ar berniņu nolec no tilta upē. Traka, psiha, būtu par bērniem padomājusi … Taču mediķi uzsver, ka no pēcdzemdību depresijas vai pat psihozes nav pasargāta neviena sieviete.
Iztēlosimies situāciju, ka pēc avārijas cilvēks guļ uz ielas. Vai mēs iesim garām un teiksim: «Скат, cik bezatbildīgs идиоты guļ uz ielas. Tas taču nav normalali! Lai taču saņemas un ceļas». Nē, mēs saprotam, ka dzīviba ir briesmās un ir jāizsauc ātra palīdzība. Tad, kad ir emocionālas ciešanas, tas ir tas pats, tikai cilveks ārēji neasiņo. Taču šajā gadījumā mēs sakām – ай, ноджудзиес. Arī vecāki pretēji sabiedrības priekšstatiem var justies vientuļi, nedroši un apjukuši no sabiedrības spiediena. Nu, paskatāmies, ko sabiedrība no sievietes prasa — vispirms tev ir jādzemdē, bet pēc tam jābūt super mammai, kura vienlaikus arī strādā, veido karjeru, ir skaista un sapucēta.
Ха! Cik tādu vispār ir un var but?
Pieņemsim, ka ar grūtībām vecāki kaut ka ar laiku tiek galā. Taču kādu iespaidu ilgstoši ignorētas mammas vai tēva emocionālās problēmas atstāj uz mazuli?
Ja mammai ir pēcdzemdību depresija, viņa, mēģinot savākt pati sevi, nespēj emocionali pieslēgties mazulim. Jā, tehniski viņa mazo aprūpē, taču bērniņam ir nepieciešama emocionāla tuvība. Мазулим ир свариги, лай мамма буту emocionali stabila. Ja sievietei ir šie traucējumi, viņa tāda nevar būt. Tādā gadījumā bērnam ir t.s. депривация. Tas var but cēlonis tam, ka berns ir raudulīgāks, kašķīgāks, kas, neapšaubami, mammas stāvokli vēl vairak pasliktina. Vai, gluži otrādi, mazulis kļūst apatisks. Ja šāda situācija ieilgst, var prognozēt, ka bernam bus uzvedības traucējumi un attīstīties t.s. externalizētās uzvedības problēmas – agresivitāte, nepaklausība, kauslīgums, tādas sociali nevēlamas lietas. Iespējamas arī internalizētās problēmas. Arī mazuļiem var būt depresijas simptomi – tad ir tāds sevī ierāvies divgadnieks, kam var attīstīties trauksmes traucējumi.
Tas nenozīmē, ka vienmēr tā notiek. Делайте ставки на риски.
Iedomasimies divas ģimenes. Pirmajā, ka jebkurā ģimenē, vecāki saskaras ar grūtībām, taču viņi zina un saprot, kur meklēt atbalstu, sapratni un palīdzību. Viņi tiek galā un dzīvo tālak. Bērns iemācās, ka grūtības mēdz būt, bet tam var rast risinājumu. Un tad ir otra ģimene, kura grūtībās sabrūk, jo vecāki katrs pats par sevi mēģina cīnīties, ka nu prot, viņiem tas neizdodas, un tā viņi pinas uz izmisuma robežas. Бернс, dzīvojot shadā vidē, redz, ka ģimenē valda bezpalīdzība un grūtos brīžos nevienseatbalstīs. Ilgterminā diez kas nav.
Emocionāls atbalsts ģimenēm Latvija faktiski netiek nodrošināts. Arī dzemdību nodaļā slimnīcā it kā ir pieejama psihologa konsultācija, taču pēc tam ar visu jātiek gala pašai.
Palīdzība nav pieejama. Arī tad, ja bērniņš ir nomiris vai grūtniecība partraukusies, ko piedzīvo tik daudzas gimenes, tie ir ļoti, ļoti sapīgi pārdzīvojumi. Taču cilvēks ar savu sāpi paliek viens – tiec galā pats! Ārsti specialisti nezina, kā runāt ar vecākiem, kam ir sāpju zaudējumi.
Galu galā traumējošu dzemdību pieredze. Ja ir šāda pieredze, tad bieži vien tas arī var būt viens no iemesliem, kāpēc sieviete pieņem lēmumu: «Висс! Вайрак шо мургу негрибу!» Tātad faktiski viņa pasaka, ka viņa gribētu bernus, taču nevēlas piedzīvot to, kā viņš dzima. Te nav runa par sāpēm, bet emocionālo attieksmi. Es negribu teikt, ka mums ir sliktas vecmates, bet kādreiz gadas traumējoša pieredze un dzemdību specialisti pat neprot noteikt Risku – jā, šai mammai varetu būt grūtības, kas būtu jāizruna. Savukart vecāki nezina, kur saņemt psiholoģisku palīdzību, lai tiktu tam pari.
Iespējams, izvēli laist pasaulē bernus apgrūtina arī tas, ka daļa jaunas paaudzes nav pieredzējusi, ko vispār nozīmē skaists, pozitivs ģimene modelis?
Нет вен гноя, jauni cilvēki nevēlas agri laist pasaulē bernus, jo vēlas priecāties. It īpaši, ja cilveks ir pats uzaudzis kā vienīgais berns, kurā viss viņam ticis nodrošināts. Nu skaidrs, kāpēc lai viņš gribētu apkrauties ar mazu bernu? Виньш негриб в атбилдибу.
Viņš grib pagarināt prieka vecumu, izbaudīt, nostatēties un tad pieņemt lēmumu, vai un cik bus bernu. Все в порядке! Taču var būt ari tā, ka pieaugušā vecumā cilvēks saka: «Mamma bija nomākta. Tēvs dzera. Es jutos nevajadzīgs. Kāpēc vajag bernus? Es negribu».
Ikdienā sava praksē, saskaroties ar vecākiem vai vecvecākiem, secinu, ka pēriens joprojām tiek uzskatīts par ļoti nevainīgu lietu. Dakteris Bērziņš mūsu kultūrā ir ļoti izplatīts. Pat Ziemassvētku vecītis var atnest zagarus. Strikta audzināšana un redzot, kā vecākiem ir gājis, cilvēkam pieaugot, var radīt nevēlēšanos atkārtot savu vecāku kļūdas un laist pasaulē bernus.
Tad ielas ir jāliek plakāti, kas attēlo Idealizetu, tradicionālu ģimeni – smaidīga mamma, gādīgs tētis un divi bērni – puika un meitene. Re, cik tas ir brīnumjauki un skaisti! Tikai, kā redzot šādus plakatus, jutas noskrējusies, pārstrādājusies vientuļā mamma? Valstī 35% bernu aug nepilnā ģimenē, oficiāli reģistrēti ap 30 tūkstoši vecāku, kuri nemaksā uzturlīdzekļus.
Kā uz šāda fona vērtējat šādas tradicionālo ģimeni Popularizējošas akcijas?
Кам традиционала? Кур традиционный? Latvijā, kur liela daļa etrdesmitgadnieku paaudzes ir izaugusi šķirtās ģimenēs vai ģimenēs, kur viens no vecākiem, tipiskak tēvs, ir alkoholiķis, ģimenēs, kur bernus neņē ma rokas un nemīżoja – vai tā ir tradicionālā ģimene? Vispirms definēsim, kas ir tradicionālā ģimene! Кад? Pirms cik gadiem — падомью лайка, pirms 150 gadiem? Кура сабидриба? Protams, tradicionali mūsu kultūrā ir virs, sieva un kaut kāds skaits bernu. Parasti nekontrolēts skaits – cik Dievs deva, tik piedzima. Pirms vairakiem simtiem gadu izplatīts bija infanticīds, kad māte zīdaiņus nogulēja, jo nevarēja pabarot pārējos. Ja mēs paskatāmies vēsturē uz dažādām sabiedrībām, kopdzīves formas bijušas un joprojām ir tik dažādas.
Un, patiesi, Latvijas kultūrā ģimenes, kuras mammas vienas audzina bernus, ir ļoti izplatitas. Agrāk iemesls bija karš. Tagad … Varbūt tas izklausās skarbi, bet, ja mēs tā vienkārši paņemam Idealizētu priekšstatu, jājautā, cik procentuāli ir bijis to tradicionālo ģimeņu? Un vēl jautājums, kas man šķiet ļoti svarīgs, cik procentu no šīm tradicionālajām ģimenēm bija emocionali stabilas un veselas? Jā, tas ir skaists ideāls, protams! Bet atkal – kāpēc tikai divi bērni?
Ikdienas novērojumi liecina, ka bieži vien vīriešu nevēlēšanās iesaistīties mājas darbos un bernu aprūpē attur sievietes no lēmuma laist pasaulē otro, trešo, nerun аджот пар ваирак бернием.
Bet dzimumu līdztiesība laikam neiet kopā ar tradicionālajam vērtībām…
Šis ir stāsts par to, kā kultura mainās straujāk par стереотип. Sievietes jau sen brauc ar auto, ir līdzvērtīgas darba tirgū, uzņemas lielu atbildību, bet rūpes par mājas soli mūsu kultūrā joprojām lielākoties uzņemas sievietes. Tātad sieviete strādā dubultu slodzi, kamēr vīrietim ir karjera, draugi, hokejs. Te nu ir tas, ko redzam – ja rūpes par bernu ir un būs mana atbildība, tad es vairak negribu. Iedomasimies tipisku situāciju – vīrietis strādā, paņem dzīvokli kredita, viņš pelna un maksa par dzīvokli, sieva perk bērniem autiņbiksītes, partiku, sedz mazos ikdienas izdevumus, un tad, kad pāris šķiras, vīrietim paliek dzīvoklis, bet viņai – berni. Tātad viņam ir ieguvumi, bet viņai – atbildība.
Mūsu kultūrā ir tradicionali, ka, vecākiem šķiroties, berni paliek pie mates, turklāt bieži vien tēvs var mierīgi nemaksat uzturlīdzekļus. Mana vecmamiņa, kura viena izaudzināja tris delus, jo vīrs nomira, mēdza teikt tā: «Sievietei drīkst būt tik bernu, cik viņa viena pati var izaudzināt».
Sievietei vienmēr jābūt gatavai tam, ka viņa paliks viena. Mūsdienas, kad nav karu, tam tā nevajadzētu būt, taču joprojam Lielā daļā gadījumu sieviete, dzemdējot bernu, uzņemas Risku, ka viņa par visu bus atbildīga viena. Piemēram, Skandinavijā, kur ģimenē bērnu audzināšana un rūpju dalīšana starp abiem vecākiem ir līdzvērtīga, tas nav iedomajams. Jā, ari pie mums tēva loma pamazām mainās un virieši cenšas iesaistīties, taču viņiem visbiežāk nav parauga, jo viņa tēvs to nav darījis. Savā ziņā esam skarbā pārejas periodā, kad jaunie tēvi vēlas iesaistīties, bet nezina, ka to darit, bet sievietes gaida, ka tas notiks pats no sevis.
Manuprāt, mūsu vecvecmammas, kuras izaudzināja četrus, piecus vai vairak bernus, un musdienu sievietes atšķir arī izveles brīvība. Bieži vien to nosaka materiali apsvērumi, bet arī sīs it kā mazās lietas var ietekmēt viņas lēmumu.
Jā, mums ir izvele, plašas kontracepcijas iespējas un zināšanas. Taču mēs runājam par apzināto bērnu laišanu pasaulē, tai pat laika Latvija ļoti daudz berniņu dzimst neplanoti.
Daba spēj apiet Visas kontracepcijas metodes, citādi mēs būtu izmiruši.
Ja tā raugāmies, ko valsts varētu darīt, lai vecāki ne tikai varētu atļauties, bet arī vēlētos laist pasaulē vairak bērnu?
Пирмкарт, Невис Cīnīties par tikumības jautajumiem un limēt plakatus, kas ir ģimene, bet skola izglītot bernus par attiecībām. Jauniešiem ir jāsaprot, ka ģimene un berni ir dzīves joma, kurā arī ir jāapgūst zināšanas – ka plānot budzetu, ka pārvarēt grūtības, strīdu komunikaciju, par seksualo atbildību un da udziem citiem praktiskiem jautājumiem. Ари пуикам ненакту пар ляуну маджтуриба апгут Эст гатавошанас прасмес. Faktiski vienīgā profesija, kuras sekas ir paliekošas un turpina staigāt pa pasauli, ir vecāku loma. Paradoksali, bet tā ir ari profesija, kurā praktiski nav izglītības. Ка маку, та мауну! Ир nepieciešama izglītība, ģimenes mācība, taču ар sakarīgām programmām, kas ir realas, pētījumos, nevis kaut kados idealos balstitas.
Otrkart, jaunajiem vecākiem, kad viņi gatavojas laist pasaulē bērniņu, ir jābūt pieejamām psihologiskā atbalsta apmacībām.
Piemēram, Австралия ir desmit nodarbības topošajiem vecākiem, lai palīdzētu emocionali sagatavoties bērna piedzimšanai. Десмит нодарбибас! Тас-джау-ир-каут-кас! Mums oficiāli nav nevienas. Tātad domāt ilgterminā, lai tie bērni, kas tagad piedzimst, būtu emocionali veselīgāki.
Materiālais atbalsts jau tomēr arī ir svarigs, vai ne?
Примечание. Taču es domāju, ka tās mazās lietas, tie sīkumiņi ļoti daudz ko var ietekmēt. Tos mainīt ir mūsu pašu ziņā.
Ja domājam tikai matemātiski, tad ir logiski, ka katrs berns samazina iespējas. Piemēram, lai sapelnītu naudu piecām mutēm un vēl pieaugušajiem, ir jābūt ļoti labam darbam, vai ne? Un arī no tā ļoti laba darba, apgādājot piecus bernus, paliek pāri ļoti maz. Turpretī, ja ģimenē ir viens berns, strādājot to pašu darbu, vecākam ir daudz vairak brīva laika un lidzekļu. Šeit ir tas ieguvums, un ir saprotams, ka cilveks grib dzīvot labak un nodrošināt savam bernam labakus apavus, labaku mitekli, izglītību, kas a priori ar pieciem un vairak bērniem ir sarežģitāk.
Jā, ekonomiskais jautājums ir svarigs!
Atklāti sakot, gaidot ceturto bērnu, mēs arī sēdējām un rēķinājām, cik izmaksā bērns un kas tagad notiks. Бет там ир ари отра puse. Pateicoties tam, ka mums ir pieci bērni, esmu pilnībā nomainījusi profesiju, izveidojusi karjeru. Эсму таджа виза лаймига. Tas ir noticis, pateicoties pārmaiņām, ko ieviesa ceturtais un piektais bērns. Protams, ne vienmēr tā notiek, taču tas atbalsts, ko viens otram ģimenē spēj sniegt berni, ir milzīgs spēks.
***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist
ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Найдите, кому принадлежит этот номер. Обратный поиск телефона.
Домашний Хотите узнать, кому принадлежит номер стационарного или мобильного телефона? Выполнение обратного поиска по номеру телефона — простой способ получить информацию. Эту информацию гораздо легче найти, когда вы ищете стационарный телефон, но номера мобильных телефонов также становится легче отследить.
Spokeo.com
Spokeo предлагает базовые результаты поиска бесплатно. Когда вы вводите номер телефона, вы можете получить доступную информацию, такую как чей-то текущий адрес, возраст и даже родственников владельца номера телефона. Что касается расширенного поиска, вам необходимо подписаться на членство в Spokeo.
whitepages.com
Используйте White Pages для обратного поиска телефонов. Как авторитетный сайт, White Pages позволяет вам искать телефонные номера, чтобы найти и подтвердить чью-то личность. Это особенно полезно, если вам нужна дополнительная информация о компании, а у вас есть только номер телефона. White Pages также имеет платную премиум-функцию, которая может открыть больше информации. При необходимости вы даже можете удалить свою информацию с Белых страниц.
whocallsme.com
Вы подозреваете, что получаете нежелательные звонки от мошенников, телемаркетологов или социологов? WhoCallsMe сообщит вам все, что ему известно об этом номере, включая его местоположение и любые отчеты, которые он собрал от других пользователей.
Вы можете внести свой вклад в базу данных службы, оставив свои заметки о звонившем.
Каждый день вам звонят с номера, которого вы никогда раньше не видели. Многие провайдеры предлагают не только поиск номера телефона, но и услуги проверки биографических данных, профили в социальных сетях, фотографии, отчеты о судимости, отчеты о мошенничестве и спаме и многое другое.
Многие сайты систематизируют данные из различных источников, в том числе данные государственных архивов, опросов. Многие сайты делают эту информацию более доступной для людей, чтобы они могли исследовать себя или других.
Эта информация может помочь вам восстановить связь с потерянными друзьями и членами семьи, узнать о знаменитостях и других известных людях, а также найти следы в Интернете.
Пользователи могут найти дополнительную информацию о номерах, которые могут их беспокоить, чтобы связаться с властями.
Если у вас когда-нибудь всплывал неузнаваемый номер телефона в вашем идентификаторе вызывающего абонента, вы знаете, какое чувство разочарования это вызывает.
Ничто не сведет вас с ума быстрее, чем звонки с номера телефона, которого вы не знаете, или, что еще хуже, увидеть номер телефона, который вы не узнаете, на телефоне вашего партнера.
Шаг 1. Найдите номер телефона на самых популярных сайтах поисковых систем, таких как Google, MSN и Yahoo. Обязательно укажите код города. Если это ничего не дает, переходите к шагу 2.
Шаг 2. Посетите любой популярный сайт поиска обратного номера телефона (например, тот, что находится в Ресурсах). Некоторые из них бесплатны, а другие взимают плату за использование. Бесплатный вариант даст вам некоторую информацию, но, вероятно, не все, что вы хотите.
Шаг 3. Позвоните в местную справочную службу, чтобы узнать, дадут ли они вам информацию о телефонном номере. Сообщите им, что владелец номера звонил, и вы хотите узнать, кто он. Дайте им номер телефона и посмотрите, не выпустят ли они какую-либо информацию.
Шаг 4. Найдите общественный телефон и позвоните по таинственному номеру.
